Senatnē 20. septembri iesauca par Miķeļdienas rudens sagaidīšanas vai brīnumu dienu. Visas pārmaiņas apkārtējā pasaulē atzīmēja mūsu senči un saistīja ar notikumiem cilvēka dzīvē. Likteņi un aizliegumi palīdzēja iegūt augstāko spēku atbalstu un neiekulties nepatikšanās.
Šajā laikā gaidīja pirmās nopietnās salnas – ne īpaši spēcīgas, bet jau manāmas. Gada rats pagriezās uz ziemu. Vakaros arvien agrāk sāka satumst, debesīs bieži parādījās tumši mākoņi, lietus bija auksts un ilgstošs. Diena ievērojami saīsinājās: “Miķelis atņēma no dienas piecas stundas”.
Šajā dienā bija stingri aizliegts strādāt, taču tas galvenokārt attiecās uz lauku darbiem. Steidzami mājas darbi nebija aizliegti.
Svētā Miķeļa dienā visus darījumus atlika malā, un tika rīkotas sapulces jeb sadraudzības, kurās risināja dažādas ģimenes un kaimiņu lietas. Gadā bija divas lielas sadraudzības – Miķeļdienā un Nikolaja dienā (19. decembrī).
Pēc sarunām, kas nereti pārauga strīdos un ķīviņos, tika klāti galdi, pie kuriem ne tikai ieturēja maltīti, bet arī samierinājās. Apskāvieni un sadraudzība bija obligāti.
Tika uzskatīts, ka, jo vairāk dažādu ēdienu uz galdiem, jo veiksmīgāks būs nākamais gads, un neapēsto ēdienu izdalīja izsalkušajiem, trūcīgajiem un ceļotājiem. Viņus vajadzēja pabarot un padzirdīt, bet ubagotājiem deva naudu.
Pēc mielasta cilvēki dziedāja dziesmas, vadīja apļa dejas, izspēlēja viens ar otru jokus. Zēni meklēja līgavas, bet meitenes cepa svētku kūku un slēpa tajā gredzenu. Tika uzskatīts, ka tā, kura saņems gredzenu, pirmā apprecēsies.
Lasi vēl: Patstāvīgi tek ūdens podā, bet pat mājsaimniece var atrisināt šo problēmu
Vecie ļaudis teica, ka, ja Miķeļdienas dienā no rīta apēdi dzērveņu ogu, visu ziemu izvairīsies no slimībām.
Taču šajā dienā nedrīkst vākt mellenes, jo tās noskatījis ļaunais, kas ogas padara kaitīgas. Šajā sakarā pat bija izteiciens: “Miķeļdienā neej uz mežu pēc mellenēm – sastapsi pašu velnu.” Cilvēks, kurš pārkāpj šo noteikumu, var pat uz kādu laiku kļūt īgns.
Šajā dienā ir aizliegts strādāt. Ja aizliegumu neievēro, tad tajā pašā dienā cilvēks var saslimt, un iesāktā lieta nekad netiks pabeigta. Jo īpaši nevajadzētu sākt jaunas lietas.
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā
Tevi noteikti interesēs
- Marinēju sīpolus bez etiķa: pie šašlika pazūd no šķīvja pat ātrāk nekā pati gaļa
- Man ir 55 un pēc randiņa ar Sarmīti, es sapratu, ka man labāk būt vienam – stāstu par saviem secinājumiem
- Neviens kalpotājs nespēja izturēt miljardiera jauno sievu — līdz brīdim, kad kāda istabene izdarīja to, kas nebija izdevies nevienam citam
- Balkona apvienošana ar dzīvojamo telpu: juridiskie un tehniskie riski Latvijas būvnormatīvu kontekstā
- Atgādinājums mājokļu īpašniekiem: prasība par obligātu noplūdstrāvas aizsardzību ir spēkā jau kopš jūlija
- Lielu daļu gaļas ēdienu mēs sabojājam jau pirms cepšanas. Galvenā kļūda, ko pieļaujam garšvielu dēļ










